Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Persona, brīvi īstenojot savas ES tiesības, var nonākt arī finansiālās grūtības un rodas aktuāli jautājumi:
Kuras ES dalībvalsts maksātnespējas regulējums ir piemērojams?
Vai attiecīgā dalībvalstī parādnieks varēs iziet maksātnespējas procesu?
Lai veicinātu ES iekšējo tirgu un brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015.gada 20.maijs) par maksātnespējas procedūrām (Maksātnespējas Regula).
1) Maksātnespējas Regulas piemērojamība. Maksātnespējas Regulas piemērošana nav ierobežota ar starpvalstu elementu un jebkurš dalībvalsts fiziskas personas maksātnespējas process var būt pakļauts. Ir svarīgi uzsvērt, ka Maksātnespējas Regulas ietvertajām tiesību normām nav “universāla” piemērojamība, tādējādi katras tiesību normas piemērojamība ir vērtējama atsevišķi, balstoties uz lietas apstākļiem un faktiem.
2) Galvenais interešu centrs. 2.1) Galvenā interešu centra regulējums: No Maksātnespējas regulas 3.panta izriet, ka maksātnespējas procesa piekritība ir tās dalībvalsts tiesai, kura teritorijā atrodas parādnieka galvenais interešu centrs. Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot. Galvenais interešu centrs fiziskai personai, kura veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, prezumē personas galveno darījumdarbības vietu, ja nav pierādījumu par pretējo. Galvenais interešu centrs jebkurai citai fiziskai personai prezumē pastāvīgā dzīvesvieta, ja nav pierādījumu par pretējo [2].
Latvijas Republikas (LR) Maksātnespējas likuma 127.panta pirmā daļa paredz, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (Parādnieks).
2.2) Nodokļa maksātāja statuss: LR tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka nodokļa maksātāja konstatācija nav atkarīga no tā, vai attiecīgā persona maksā nodokļus, jo minētā pienākuma nepildīšana vēl neatbrīvo personu no nodokļa maksātāja statusa [3]. Var secināt, ka ir jāpierāda nevis nodokļu maksāšana, bet gan nepārtraukta nodokļu maksātāja statusa saglabāšana sešu mēnešu garumā. Taču, nodokļu maksātāja statusa pierādīšana vien nenodibina parādnieka galveno interešu centru.
2.3) Pastāvīgā dzīvesvieta: Dažādos Eiropas Savienības tiesību aktos jēdziens „pastāvīgā dzīvesvieta” tiek skaidrots ņemot vēra tās jomas, kuras attiecīgie tiesību akti regulē. Maksātnespējas Regulas 3.panta ir teikts, ka galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses [4]. No iepriekš minētā izriet, ka Maksātnespējas Regulas izpratnē pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, no kurienes tiek pārvaldīta intereses nevis vieta, kur persona uzturas. Lai noteiktu dzīvesvietu, no kurienes tiek realizētas intereses ir jāvērtē apstākļu kopums katrā lietā atsevišķi. Kā piemēram, deklarētā dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, darba attiecības utt.
2.4) paziņošana kreditoriem: Maksātnespējas Regulas 3.panta pirmajā daļā minētā galvenā interešu centra definīcija ietver arī nosacījumu “ko trešās personas var noskaidrot.” Šo nosacījumu detalizētāk skaidro Maksātnespējas Regulas preambulas 28.pants “īpaša uzmanība būtu jāvelta kreditoriem un viņu priekšstatam par to, kur parādnieks pārvalda savas intereses. Galvenā interešu centra pārvietošanas gadījumā kreditori būtu laikus jāinformē par jaunu atrašanās vietu.
3) Maksātnespējas pazīmes, priekšnoteikumu un ierobežojumi Ja galvenais interešu centrs atrodas LR, tad ir arī jānoskaidro vai, saskaņā ar LR Maksātnespējas likumu, ir iestājušās maksātnespējas pazīmes un priekšnoteikumi un vai nav attiecināmi ierobežojumi. Fiziskas personas maksātnespēja procesa pazīmes ir nodibinātas LR Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā. Personas pienākums ir uzrādīt, ka parādsaistību izpildes termiņš ir iestājies. Konkrēta forma nav noteikta, bet ir skaidrs, ka tas ir izdarāms procesuālā dokumenta formā. LR Maksātnespējas likuma 129.panta otrajā daļā ir noteikts priekšnoteikums maksātnespējas procesa depozīta iemaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā. Pašsaprotams un skaidrs pienākums, taču tā izpilde var liecināt arī par galvenā interešu centra atrašanos citā dalībvalstī vai veidot tiesisku pamatu neuzsākt vai izbeigt maksātnespējas procesu. LR Maksātnespējas likuma 130.pantā ir minēti fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi. Ja arī galvenais interešu centrs ir nodibināts LR un ir iestājušās maksātnespējas pazīmes un priekšnoteikumi, fiziskai personai var tikt ierobežotas tiesības iziet maksātnespējas procesu Latvijas Republikā. LR Maksātnespējas likuma 130.panta ierobežojumi ir attiecināmi pēc to būtības, nesašaurinot to piemērošanu tikai ar LR jurisdikcija, tādējādi, konstatējot minēto darbību vai procesu esamību arī citā jurisdikcijā, maksātnespējas procesa iziešana nebūs iespējama [6].
4) Bankrota procedūra. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra [7]. Bankrota procedūrā administratoram ir pienākums apzināt parādnieka mantu un saistības, kā arī pieprasīt un saņemt no parādnieka ziņas, kas nepieciešamas, lai apzinātu parādnieka mantu un saistības, kā arī citu informāciju fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros [8]. Savukārt, parādnieka pienākums ir sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas [9]. Parādniekam ir jāsadarbojas ar administratoru, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Neatbilstošas, neaktuālas un neprecīzās informācijas sniegšanu administrators vērtēs un analizēs vai attiecīgā rīcība tomēr nav kvalificējama kā apzināta maldīgas vai nepatiesas ziņu sniegšana, kas ir pretrunā LR Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punkta labticības principam - procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Šāda rīcība var būt arī pa pamatu, lai tiesa izbeigtu bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskas personas maksātnespējas procesu.
Parādniekam ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām bankrota procedūras laikā [10]. Tas nozīme, ka bankrota procedūras uzsākšanai nevajadzētu ietekmēt parādnieka ienākumus. Protams, var rasties objektīvi iemesli kuru dēļ parādnieks var nespēt vairs nodrošināt iepriekšējā līmenī ienākumus vai atrast atalgotu darbu. Šos objektīvos iemeslus var nākties arī pierādīt.
Bankrota procedūras laikā administrators izvērtē arī parādnieka noslēgtos darījumus. Noslēgtie darījumi var tikt atzīti par spēkā neesošiem, ja tie ir noslēgti likumā noteiktajā laika posmā, ir nodarīti zaudējumi parādniekam un kreditoriem un darījuma puses ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu un/vai darījums slēgts ar ieinteresēto personu. Maksātnespējas likuma izpratnē darījumi, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi, neaprobežojas tikai ar darījumiem, kas tieši radījuši kaitīgās sekas mantas samazinājuma veidā. Precīza darījumu dokumentācija var pierādīt parādnieka godprātību un zaudējumu neesamību.
5) Saistību dzēšanas plāns. Pēc bankrota procedūras pabeigšanas uzsāk saistību dzēšanas procedūru. Saistību dzēšanas procedūras galvenais mērķis ir, sabalansējot parādnieka un kreditoru intereses, atbrīvot parādnieku no nesegtajām saistībām, ja parādnieks godprātīgi ir novirzījis saistību dzēšanas plānā paredzēto savu ienākumu daļu kreditoru prasījumu daļējai segšanai. Priekšnoteikumus parādnieka atbrīvošanai no nesegtajām saistībām ir saistību dzēšanas plāna izpilde [11]. Ja parādnieks veicis fiziskas personu saistību dzēšanas plānā noteiktās darbībās, tad atlikušās norādītās saistības tiek dzēstas un apturētas izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu, tiek izbeigtas [12]. Atbilstoša saistību dzēšanas plāna sastādīšanai ir būtiska, jo pretējā gadījumā saistību dzēšanas plāns var tikt neapstiprināts un/vai parādnieks var netikt atbrīvots no atlikušajām saistībām.
Secinājumi: Vērtējot un analizējot ES un LR regulējumu, ir jāsaprot, ka personām ir tiesības brīvi migrēt un veikt uzņēmējdarbību jebkurā ES dalībvalstī, taču šo tiesību ļaunprātīgi izmantošana ir prettiesiska un tā ir aizliegta. Ir jāpārliecinās vai tiek ievērotas un novērst iespējamās pretrunas ar Maksātnespējas Regulas un LR maksātnespējas likuma noteiktos pienākumus, jo citādāk maksātnespējas process, arī godprātīgi izmantojot tiesības, var tikt neuzsākts, izbeigts vai saistības var tikt nedzēstas.
Nekavējoša maksātnespējas procesa uzsākšana ir paša parādnieka interesēs, jo maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas ir, ka tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā; apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu; ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai [13]. Maksātnespējas procesa uzsākšana ir atkarīga no maksātnespējas pazīmju un priekšnoteikumu identificēšanas, ierobežojumu neattiecināšanas un pierādījumu savākšanas, kas nodibina galveno interešu centru.
[1] Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija. Pieņemts: 13.12.2007. Stājies spēkā: 01.12.2009. 26.pants Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML... [2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām. Pieņemts: 20.05.2015. Stājies spēkā: 25.06.2015. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML... [3] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011. gada 11. aprīļa lēmumu lietā Nr.3-10/0025/6 [4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām. Pieņemts: 20.05.2015. Stājies spēkā: 25.06.2015. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML...
[5] Ibid [6] Latvijas Republikas maksātnespējas likums. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku... [7] Latvijas Republikas maksātnespējas likums. 134.panta pirmā daļa. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku... [8] Latvijas Republikas maksātnespējas likums.137.panta 3.un 4.punkts. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku... [9] Latvijas Republikas maksātnespējas likums.139.panta 5.punkts. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku...
[10] Latvijas Republikas maksātnespējas likums. 139.panta 1.punkts. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku... [11] Maksātnespējas ontroles Dienesta skaidrojumi un atziņas 2018.12.-2019.06. Pieejams: http://mkd.gov.lv/lv/publ_stat/link_part_173/ [12] Latvijas Republikas maksātnespējas likums. 164.panta pirmā daļa. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku... [13] Latvijas Republikas maksātnespējas likums. 134.panta otrās daļas 1. un 3.punkts un šī paša panta ceturtā daļa. Latvijas Vēstnesis. Pieņemts: 26.07.2010. Stājies spēkā: 01.10.2010. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-liku...
Commenti